pinkulis
pinkulis -ļa, v.
1.Neliela pika, neliels gabals. Arī neliels kunkulis.
PiemēriDubļu pinkulis.
- Dubļu pinkulis.
- Māla pinkulis.
- Mīklas pinkulis.
- ..zemes pinkuļi ratu izdangātajā lielceļā kā izbrīnījušies sastinga visdažādākajās pozās..
- Viņš gāja, apkārt neskatīdamies. Smagie zābaki klaudzēja pret sasalušajiem smilšu pinkuļiem.
- Reizes desmit, divpadsmit nākas pārbraukāt ar ecēšām, līdz velēnu saplosa sīkos pinkuļos.
1.1.Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
PiemēriDzijas pinkulis.
- Dzijas pinkulis.
- Tad nāk prātā bērnu dienas, kad no sērkociņu kastītēm būvējām vilcienus.. un par dūmiem itin labi noderēja vates pinkulis.
1.2.Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums. Šķipsna. Kušķis.
PiemēriBārdas pinkulis.
- Bārdas pinkulis.
- Saru pinklis.
- Astru pinkulis.
- ..līdzko ķemmes nonāca tuvāk ausīm vai pie kakla, vienmēr atradās kāds paslepens pinkulis, nāca spiedziens, dunka..
- «Kurš no zēniem tavs brālis? Ar gaišo matu pinkuļi?»
1.3.Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
PiemēriLejā, no Jelgavas puses, nāk vilciens. Reti, balti garaiņu pinkuļi uzkāpj līdz pat augšai..
- Lejā, no Jelgavas puses, nāk vilciens. Reti, balti garaiņu pinkuļi uzkāpj līdz pat augšai..
- ..migla pavisam izkūpējusi, vējš augšā ātri trieca prom nelielus baltus mākoņu pinkuļus..
Avoti: 6-2. sējums