roks
roks -a, v.; mūz.
Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
PiemēriRitmiski spilgtā afrikāņu mūzika, kas kopā ar vergiem pārcēlusies uz Amerikas kontinentu un saliedējusies ar turienes tautu mūziku, ir radījusi jaunus mūzikas stilus - džezu, roku un bigbītu.
- Ritmiski spilgtā afrikāņu mūzika, kas kopā ar vergiem pārcēlusies uz Amerikas kontinentu un saliedējusies ar turienes tautu mūziku, ir radījusi jaunus mūzikas stilus - džezu, roku un bigbītu.
- Roka stila izjūtu Raimonds Pauls demonstrē vokāli instrumentālajā miniatūrā «Undīne», kuras galvenais izteiksmes līdzeklis ir reibinošs temporitms un D. Dreikas dzejoļa aliterāciju ātrruna.
- Runājot par otru pamattendenci septiņdesmito gadu džezā - tuvināšanos ar roka mūziku, jāatzīmē, ka pirmie mēģinājumi šajā virzienā.. beidzās neveiksmīgi.
Stabili vārdu savienojumiRoka grupa. Roka mūzika. Roka opera.
- Roka grupa — Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku. Rokgrupa.
- Roka mūzika — Rokmūzika.
- Roka opera — Rokopera.
Avoti: 6-2. sējums