roks
roks -a, v.; mūz.
Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
PiemēriRitmiski spilgtā afrikāņu mūzika, kas kopā ar vergiem pārcēlusies uz Amerikas kontinentu un saliedējusies ar turienes tautu mūziku, ir radījusi jaunus mūzikas stilus - džezu, roku un bigbītu.
Stabili vārdu savienojumiRoka grupa. Roka mūzika. Roka opera.
Avoti: 6-2. sējums