retorika
retorika -as, s.; parasti vsk.
1.Oratora mākslas teorija un prakse.
PiemēriApgūt retorikas pamatus.
2.Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
PiemēriSociālie motīvi Graviņa dzejā ieskanas tikai garām ejot, bet, kur tie ir, tur tie ir mākslinieciski komponēti, bez naivas retorikas un deklaratīviem apliecinājumiem.
Avoti: 6-2. sējums