retorika
retorika -as, s.; parasti vsk.
1.Oratora mākslas teorija un prakse.
PiemēriApgūt retorikas pamatus.
- Apgūt retorikas pamatus.
- Romas vēstnieku profesija impērijas laikā kļuva ļoti kvalificēta. Legātam vajadzēja pārzināt likumus, diplomātijas mākslu un it īpaši retoriku..
2.Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
PiemēriSociālie motīvi Graviņa dzejā ieskanas tikai garām ejot, bet, kur tie ir, tur tie ir mākslinieciski komponēti, bez naivas retorikas un deklaratīviem apliecinājumiem.
- Sociālie motīvi Graviņa dzejā ieskanas tikai garām ejot, bet, kur tie ir, tur tie ir mākslinieciski komponēti, bez naivas retorikas un deklaratīviem apliecinājumiem.
- ..[dzejniekam] ir izteikts pārmetums, ka viņš dažreiz savos sabiedriski politiskajos dzejoļos ieslīgst kailā retorikā.
- ..noturēt viņu uzmanību ar vulgāru retoriku nebija iespējams.
Avoti: 6-2. sējums