tetraloģija
tetraloģija -as, s.
Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
PiemēriDažreiz romāni savā starpā saistās gan sižetiski, gan ar tēlu sistēmu, tā veidojot vai nu romānu diloģiju, triloģiju, tetraloģiju, vai pat veselas romānu virknes..
- Dažreiz romāni savā starpā saistās gan sižetiski, gan ar tēlu sistēmu, tā veidojot vai nu romānu diloģiju, triloģiju, tetraloģiju, vai pat veselas romānu virknes..
- «Valkīra» - otrā drāma Vāgnera milzīgajā «Nībelungu gredzena» četru muzikālo drāmu ciklā. Pasaules operliteratūrā šī operu tetraloģija ir vienreizējs, neatkārtots veikums.
Avoti: 7-2. sējums