apsvilināt
apsvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
PiemēriApsvilināt drānas.
- Apsvilināt drānas.
- Apsvilināt matus.
- Koku lapas apsvilinātas.
- Apsvilināts celms.
- sal. Pēkšņi uznāca salna. Un vienā naktī viss pārvērtās. Dālijas dārziņā noplakušas un melnas kā apsvilinātas.
Stabili vārdu savienojumiApsvilināt cūku.
- Apsvilināt cūku — Nosvilināt kautai cūkai sarus.
1.1.Dabūt (ādas) apdegumus.
PiemēriApsvilināt seju un rokas.
- Apsvilināt seju un rokas.
- Apsvilināt pirkstus pie gludekļa.
- Šis [stiprinieks] gan paķer karstas dzirksteles un sviež čūskai rīkle, bet apsvilina tai tikai mēles galu.
- pārn. ..tā bija nepatīkama sajūta, kas apsvilināja kā karsta ogle.
1.2.pārn. Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
PiemēriPiparotā mērce apsvilina mēli.
- Piparotā mērce apsvilina mēli.
- ..Ģirts cēla glāzi pie mutes. Rīkli apsvilināja, bet norīt izdevās labi.
1.3.Cepot apdedzināt.
PiemēriApsvilināt pīrāgus.
- Apsvilināt pīrāgus.
- Apsvilināt cepeti.
- Pankūkas apsvilinātas uz pārāk straujas uguns.
2.sar. Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
PiemēriApsvilināt degunu saulē.
- Apsvilināt degunu saulē.
- Ilgi sauļojoties, apsvilināju muguru un plecus.
- Diez kāda skaistule [laiva] nav: kādreiz bijusi brūni krāsota, tagad nolobījusies kā saulē apsvilināta āda, smaga, neveikla..
2.1.Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
PiemēriLedains vējš apsvilina rokas.
- Ledains vējš apsvilina rokas.
- Plakstus spieda neatvairāms miegs, un vēja apsvilinātā seja sāpīgi smeldza.
- ..sals decembrī sametās varens. Puišeļu koši sarkanās, sala apsvilinātās ausis, meiteņu ziedošie vaigi.. prasīt prasījās pēc mākslinieka Otas..
Avoti: 1. sējums