kalvene
kalvene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; apv.
Kalme.
PiemēriPēkšņi sakustējās upes doņi, čukstoši ierunājās kalvenes..
- Pēkšņi sakustējās upes doņi, čukstoši ierunājās kalvenes..
- Lai zobs pārstātu sāpēt, uz tā jāuzliek.. kurpīšu, kalveņu, vīgriežu saknes..
Avoti: 4. sējums