oriģināls1
oriģināls -a, v.
1.Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
PiemēriLiterārs oriģināls.
- Literārs oriģināls.
- Tulkot romānu no oriģināla.
- Vēstules oriģināls.
- «Jūs pazīstat Rozentāla gleznu «No baznīcas»? Kauču tikai reprodukcijā. Oriģinālu arī es neesmu redzējis,» Ints pēkšņi ierunājās.
- ..iegūt divus toņu ziņā pilnīgi līdzīgus priekšmetus nav iespējams. Tādēļ katram izstrādājumam piemīt oriģināla neatkārtojamais jaukums.
- Tiesības uz atlīdzību par darba izmantošanu tulkošanai citā valodā pieder oriģināla autoram savienoto republiku likumos paredzētajos gadījumos.
2.Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
PiemēriTiesas lēmuma oriģināls.
- Tiesas lēmuma oriģināls.
- Rakstveida pierādījumi parasti jāiesniedz oriģinālā. Ja ir iesniegts dokumenta noraksts, tiesa.. ir tiesīga vajadzības gadījumā pieprasīt oriģināla izsniegšanu.
- Ja nozaudēts izpildu raksta [izpildraksta] oriģināls, tiesa, kas taisījusi spriedumu, var izsniegt dublikātu.
3.Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
PiemēriRaksta oriģināls.
- Raksta oriģināls.
- Attēla oriģināls.
- Rasējuma oriģināls.
Avoti: 6-1. sējums