oriģināls2
oriģināls -ais; s. -a, -ā
oriģināli apst.
1.Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
PiemēriBrālīgajās republikās vismaz pusi no uzvedumiem veido oriģinālais repertuārs.
2.Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
PiemēriOriģināls eksemplārs.
3.Tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku). Savdabīgs, neparasts, neikdienišķs.
PiemēriOriģināls rakstnieks.
3.1.Par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām.
Piemēri..viens no gliemju vai arī tā saucamo mīkstmiešu paveidiem «savītņo» savu čaulu uz vienu vai otru pusi atkarībā no tās jūras ūdens temperatūras, kurā tas dzīvo... šī mīkstmieša oriģinālā īpatnība dod iespēju zinātniekiem spriest par temperatūras izmaiņām jūrās un okeānos.
Avoti: 6-1. sējums