cilāt
cilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Atkārtoti, vairākkārt celt.
PiemēriCilāt airus.
- Cilāt airus.
- Cilāt spārnus.
- Cilāt rokas.
- Visu nedēļu Līze cilāja mēslu dakšas [mēslus ārdot].
- ..viņš ieraudzīja Hari, kas cilāja svaru bumbas. Noelsies tas sagrāba vienu rokā un stiepa uz augšu..
- Imants, velteņos ieautās kājas cilādams kā stārķis, nogriežas ap mājas stūri.
Stabili vārdu savienojumi
- Necilāt (biežāk ne(pa)celt, ne(pa)kustināt) ne ausis (arī ausu) idioma — sar. Neievērot, nepievērst uzmanību.
1.1.Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
PiemēriCilāt drēbju gabalus.
- Cilāt drēbju gabalus.
- Cilāt papīrus.
- ..viņš bez vajadzības cilā un liek atpakaļ uz galda abas lapiņas.
- ..Vilnis [zēns] sāka cilāt jaunākos laikrakstus. Uzmetis skatienu dažiem, viņš sāka meklēt interesantāko lasāmo..
2.Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
PiemēriKurš no kā mācījies? - tādu jautājumu bieži cilā gan kritiķi, gan lasītāji..
- Kurš no kā mācījies? - tādu jautājumu bieži cilā gan kritiķi, gan lasītāji..
- ..vīri cilā daždažādas atmiņas, raisās stāsti par cīņām pret vētru un miglu.
- Darbīgas rokas rīkojas, lietišķas valodas tiek cilātas, mundras kājas tek ap veco, nostāstiem apvīto māju..
Avoti: 2. sējums