Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cildens
cildens -ais; s. -a, -ā
cildeni apst.
1.Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cēls, cēlsirdīgs.
PiemēriCildens cilvēks.
1.1.Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām.
PiemēriCildenas domas.
1.2.Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
PiemēriCildena rīcība.
2.pareti Pacilāts, patīkami saviļņots.
PiemēriCildenā jutoņā pēc tā jaukā lietus Upīšu Mārtiņš nevarēja norimties mierā.
Avoti: 2. sējums