cildens
cildens -ais; s. -a, -ā
cildeni apst.
1.Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cēls, cēlsirdīgs.
PiemēriCildens cilvēks.
- Cildens cilvēks.
- Lai slava tev, tu drošā pilsēta, Un tavai darba tautai cildenai..
- ..mūsu acu priekšā nostājas cildeni varoņi ar brīnišķīgu plaša vēriena raksturu, atsaucīgi un cēlsirdīgi..
1.1.Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām.
PiemēriCildenas domas.
- Cildenas domas.
- Cildenas jūtas.
- Cildeni nodomi.
- Mūsu tautā pastāv cildena tradīcija - ik gadu atzīmēt Padomju Armijas svētkus..
- Jaunākā paaudze.. teicami mācās un veselīgi atpūšas, lai.. prasmīgi veiktu cildeno uzdevumu - celt komunismu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
PiemēriCildena rīcība.
- Cildena rīcība.
- Cildeni izturēties.
2.pareti Pacilāts, patīkami saviļņots.
PiemēriCildenā jutoņā pēc tā jaukā lietus Upīšu Mārtiņš nevarēja norimties mierā.
- Cildenā jutoņā pēc tā jaukā lietus Upīšu Mārtiņš nevarēja norimties mierā.
Avoti: 2. sējums