Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cilindrs
cilindrs -a, v.
1.mat. Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
PiemēriTaisns riņķa cilindrs.
2.Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
PiemēriKatrā darba ciklā dzinēja cilindrā izmainās gāzes spiediens, tilpums un temperatūra.
3.Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai.
PiemēriPetrolejas lampas cilindrs.
4.Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
PiemēriViņam nebija ne frakas, ne cilindra, ne gredzena pirkstā.
Avoti: 2. sējums