cilpa
cilpa -as, s.
1.Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
PiemēriSavilkt cilpu.
Stabili vārdu savienojumiBāzt galvu cilpā.
1.1.Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
PiemēriTramvajs spēji bremzēja. Brīdi Valerijs zaudēja līdzsvaru, ieķērās ādas cilpā un sagriezās pret Dzelmes kundzi.
1.2.No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
PiemēriIzlikt cilpas.
2.Aplis, loks.
PiemēriPa atvērto logu rūkdama ielidoja maijvabole, izmeta cilpu, tad izšāvās atkal laukā..
Stabili vārdu savienojumiMest cilpu (arī cilpas).
Avoti: 2. sējums