cīkstēties
cīkstēties -os, -ies, -as, pag. -ējos
cīkstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; retāk
Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt. Cīnīties.
PiemēriViņa grib nesamo vīram izraut no rokām. Tas nepieļaujas. Tā viņi cīkstas ap to lietu, raudami katrs uz savu pusi, līdz vīram paliek virsroka.
- Viņa grib nesamo vīram izraut no rokām. Tas nepieļaujas. Tā viņi cīkstas ap to lietu, raudami katrs uz savu pusi, līdz vīram paliek virsroka.
- Jā, Zigis cīkstījās. Mazāk skolā, vairāk darbā un treniņos. Pēc nedēļas bija noliktas pirmās sacīkstes..
- pārn. Mazais viņas klēpī sakustējās. Brītiņu cīkstējās ar miegu, grūzdams dūrītes acīs, līdz pamodās..
Avoti: 2. sējums