aizvākot
aizvākot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. imperf. Vākot ciet.
PiemēriAizvākot kasti.
- Aizvākot kasti.
- Aizvākot mucu.
- Aizvākot burkas ar plastmasas vai skārda vāciņiem.
- Pulveris jātur cieši aizvākotās stikla vai metāla kārbās.
- Tur [sainī] bij puskukulis maizes vidū izgrieztu robu. Robs piepildīts jaunkultu sviestu un aizvākots ar garozu.
- Bezspēcīgas dusmas un bezmēra ienaids brieda šajā cietuma korpusā kā tvaiks aizvākotā katlā.
2.parasti 3. pers. Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
PiemēriAizvākot medus šūnas.
- Aizvākot medus šūnas.
- Aizvākot kāres.
- Aizvākoti peri.
- Aizvākotais medus.
- Visas šūnas rāmja vidū lielā aplī, kā ar tumši brūniem vāciņiem. "Šīs brūnās ir aizvākotās šūniņas, no kurām drīz izlīdīs jaunās bites.."
Avoti: 1. sējums