Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kompilators
kompilators -a, v.
kompilatora -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
Piemēri«Jūs neesat parastais kompilators, kādi diemžēl mēdz gadīties diplomandu vidū,.. bet radošs darbinieks ar savu patstāvīgu zinātnisku domu un drošu pieeju jautājumam.»
2.v.; tehn. Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
Avoti: 4. sējums