vakariņot
vakariņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Ēst vakariņas.
PiemēriVakariņot mājās.
- Vakariņot mājās.
- Laiks vakariņot.
- Aicinājums vakariņot.
- Kuplā Ērgļu ģimene pašreiz vakariņoja. Uz galda lielā bļodā kūpēja jaunie kartupeļi..
- Ansis Dziesma pārģērbies sēdēja virtuvē un vakariņoja. Uz spodrās vaskadrānas salikts viss [ēdamais] bagātīgi..
- Lamberts: Ko tu tādam padarīsi? Pusdienas ēd cietumā, vakariņo pie hercoga.
Avoti: 8. sējums