ugunskurs
ugunskurs -a, v.
Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
PiemēriMežcirtēju ugunskurs.
- Mežcirtēju ugunskurs.
- Makšķernieku ugunskurs.
- Ugunskura vieta.
- Dedzināt ugunskuru.
- Cept kartupeļus ugunskurā.
- Krastmalā.. bij sakurts ugunskurs, ap kuru sildījās ostas strādnieki.
- Vakarā.. tika iededzināts ugunskurs, un liesmu mēles skrēja gaisā, dzirkstis mētādamas.
- Atrastie [senie] mājokļi ir konusveida slietņi ar ugunskuru vidū.
- sal. Valodas sprēgā kā ugunskuri kalnu ganībās.
- pārn. ..pīlādžu ugunskuri aizdedzina mežus un ceļmalas...
Avoti: 8. sējums