vaininieks
vaininieks -a, v.
vaininiece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
PiemēriKonflikta vaininieks.
2.Tas, kas izraisa ko nevēlamu, sarežģījumus u. tml.
PiemēriPastāvīgu miega traucējumu galvenais vaininieks ir neirozes..
Avoti: 8. sējums