kuprainis
kuprainis -ņa, v.
kupraine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kam ir kupris1. Kuprītis.
2.Dzīvnieks, kam ir kupris2.
PiemēriPieredzējuši bļitkotāji siltākajās dienās vairs necenšas sameklēt dziļas bedres, kur ziemas spelgonī uzturējās īsti lielie kupraini.
- Pieredzējuši bļitkotāji siltākajās dienās vairs necenšas sameklēt dziļas bedres, kur ziemas spelgonī uzturējās īsti lielie kupraini.
3.Kamielis, kam ir kupris3 vai kupri.
Avoti: 4. sējums