kuprainis
kuprainis -ņa, v.
kupraine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kam ir kupris1. Kuprītis.
2.Dzīvnieks, kam ir kupris2.
PiemēriPieredzējuši bļitkotāji siltākajās dienās vairs necenšas sameklēt dziļas bedres, kur ziemas spelgonī uzturējās īsti lielie kupraini.
3.Kamielis, kam ir kupris3 vai kupri.
Avoti: 4. sējums