slīcējs
slīcējs -a, v.
slīcēja -as, s.
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
PiemēriViņš neatvairāmi grima. Ar veselo roku slīcēja izmisumā viņš vēl tvēra gaisā un pēkšņi juta, ka atrod balstu.
- Viņš neatvairāmi grima. Ar veselo roku slīcēja izmisumā viņš vēl tvēra gaisā un pēkšņi juta, ka atrod balstu.
- Slīcēju glābt drīkst tikai labs peldētājs.
- ..svarīgi ir ne tikai labi prast peldēt, bet arī pareizi sniegt slīcējam palīdzību.
Stabili vārdu savienojumiSlīcējs ķeras (pat) pie salmiņa.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa idioma — Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
Avoti: 7-1. sējums