atzīme
atzīme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.parasti dsk. Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
PiemēriIzdarīt atzīmes.
- Izdarīt atzīmes.
- Viņas galva laikam radīta matemātikai, un, kur nepiekļūst klāt lēna apdoma, tur nāk talkā pieredze, rūpīgas atzīmes - ko teicis skolotājs pirmajā, otrajā, trešajā stunda.
1.1.Grafiska zīme.
PiemēriArheologi noskaidroja, ka šī siena nav pabeigta. Uz akmens plātnēm bija vēl saglabājušās mūrnieku atzīmes, dažādi svītrojumi.
- Arheologi noskaidroja, ka šī siena nav pabeigta. Uz akmens plātnēm bija vēl saglabājušās mūrnieku atzīmes, dažādi svītrojumi.
2.Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
PiemēriTeicama atzīme.
- Teicama atzīme.
- Uzvedības atzīme.
- Kārtības atzīme.
- Uzcītības atzīme.
- Atzīmju žurnāls.
- Saņemt nepietiekamu atzīmi.
- Skolotājs šķīra [dienasgrāmatu] no paša gada sākuma lapu pa lapai, apskatīja atzīmes - piecniekus, tikai retais četrinieks bija redzams ailītē pret krievu un vācu valodu.
- «Atkal divnieks,».. skolotāja īgni sacīja, tad, ielikusi žurnālā atzīmi, nosodoši palūkojās uz zēnu..
- ..trijnieks nav nekāda labā atzīme, jāmācās uz četri un pieci.
Avoti: 1. sējums