Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atzīme
atzīme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.parasti dsk. Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
PiemēriIzdarīt atzīmes.
  • Izdarīt atzīmes.
  • Viņas galva laikam radīta matemātikai, un, kur nepiekļūst klāt lēna apdoma, tur nāk talkā pieredze, rūpīgas atzīmes - ko teicis skolotājs pirmajā, otrajā, trešajā stunda.
1.1.Grafiska zīme.
PiemēriArheologi noskaidroja, ka šī siena nav pabeigta. Uz akmens plātnēm bija vēl saglabājušās mūrnieku atzīmes, dažādi svītrojumi.
  • Arheologi noskaidroja, ka šī siena nav pabeigta. Uz akmens plātnēm bija vēl saglabājušās mūrnieku atzīmes, dažādi svītrojumi.
2.Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
PiemēriTeicama atzīme.
  • Teicama atzīme.
  • Uzvedības atzīme.
  • Kārtības atzīme.
  • Uzcītības atzīme.
  • Atzīmju žurnāls.
  • Saņemt nepietiekamu atzīmi.
  • Skolotājs šķīra [dienasgrāmatu] no paša gada sākuma lapu pa lapai, apskatīja atzīmes - piecniekus, tikai retais četrinieks bija redzams ailītē pret krievu un vācu valodu.
  • «Atkal divnieks,».. skolotāja īgni sacīja, tad, ielikusi žurnālā atzīmi, nosodoši palūkojās uz zēnu..
  • ..trijnieks nav nekāda labā atzīme, jāmācās uz četri un pieci.
Avoti: 1. sējums