šūpot | LLVV

šūpot

šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).

PiemēriŠūpot svārstu.

Šūpot svārstu.
Vējš šūpo laternas.
Visapkārt šalca lietus un vējš šūpoja neredzamus kokus..
Laukus jau pārstaigāja pirmie rudens vēji, sējēju pēdās šūpojot dzelteni briedušas vārpas.
Pa gabaliņu no ēkas paliekām stāvēja akas vinda, un vējš šūpoja kārti, kuras galā vairs nekarājās spainis.
Līdziedoto medus krūzīti apsietā valdziņā šūpodams, viņš vispirms aizsteidzās uz māju..

1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).

PiemēriŠūpot bērnu rokās.

Šūpot bērnu rokās.
..Ārija uzmetas uz sola un šūpo kājas, pati ar labpatiku noskatīdamās kurpju pirkstgalos.
Asnate joprojām rādīja uz zvaigznēm, šūpoja rokas un līgojās kā dejā.
Un dziesmes taktī asti šūpo cielava..
Garais dundadznieks, izvilcis no azotes savu tuteni, tur asmeni pirkstgalos un viegli šūpo savu nazi, kā gatavodamies laist viņam skriet projām ar skanīgu dūkšanu..
«Klusāk, tikai klusāk,» tēvs brīdinoši pacēla karoti. - «Un tas ir viss, ko tu, tev, saki?» māte pārmetoši šūpoja galvu.

Stabili vārdu savienojumiŠūpot (arī grozīt) galvu.

Šūpot (arī grozīt) galvu — Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).

1.2.pārn. Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) – parasti par augiem.

PiemēriVecie bērzi šūpo savus līganos zarus pār nelielo mežsarga māju puduri.

2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).

PiemēriViļņi šūpo laivu.

Viļņi šūpo laivu.
Straume šūpo peldētāju.
Ohotskas jūra uzreiz Ūka manīt savu raksturu, kuģi sāka šūpot, un, jo tālāk, jo spēcīgāk.
pārn. ..arvien vairāk iesāk mani šūpot neatmaņas vilnis. Viss, liekas, aizpeld projām..

2.1.intrans.

PiemēriJa vilnis šūpo un lietus sit sejā, tad tā jau tam jābūt, zvejnieka darbs vienmēr tāds ir bijis.

Ja vilnis šūpo un lietus sit sejā, tad tā jau tam jābūt, zvejnieka darbs vienmēr tāds ir bijis.
«Pārāk stipri šūpo, Kaspar... Varbūt tu sāktu airēt?»

3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).

Piemēri..rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu, un pievakarē jaunieši šūpos savas līgaviņas.

..rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu, un pievakarē jaunieši šūpos savas līgaviņas.
Aiz mana loga māte bērnu šūpo. Ne koka šūpulī, bet spožos ratiņos.
Tagad autobuss šūpo viņus prom. Šūpo, tas laikam par mīkstu sacīts, jo zem riepām ir tikai parastais lielceļš, un katrā grambā sēdētāji pasitas uz augšu.
..un tad mani [ievainoto].. sāk šūpot sanitāru nestuves.
pārn. Sapņi tevi šūpo lēni Savās dzidrās šūpolēs..

Avoti: 7-2. sējums