Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šūpotnes
šūpotnes -ņu, s.; tikai dsk.
Šūpoles1.
PiemēriDārza stūri stāvēja resna resna liepa, kur pa lieldienām kāra šūpotnes.
  • Dārza stūri stāvēja resna resna liepa, kur pa lieldienām kāra šūpotnes.
  • ..šūpotnes ne uz brītiņu nenorima, šūpojās viens pāris pēc otra..
  • Šūpotnes gāja jau pāri augšējam šķērskokam, meitas lejā spiedza.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpotnes.
Avoti: 7-2. sējums