šūpot
šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
PiemēriŠūpot svārstu.
1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
PiemēriŠūpot bērnu rokās.
Stabili vārdu savienojumiŠūpot (arī grozīt) galvu.
1.2.pārn. Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) — parasti par augiem.
PiemēriVecie bērzi šūpo savus līganos zarus pār nelielo mežsarga māju puduri.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
PiemēriViļņi šūpo laivu.
2.1.intrans.
PiemēriJa vilnis šūpo un lietus sit sejā, tad tā jau tam jābūt, zvejnieka darbs vienmēr tāds ir bijis.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
Piemēri..rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu, un pievakarē jaunieši šūpos savas līgaviņas.
Avoti: 7-2. sējums