šūpoles
šūpoles -ļu, vsk. šūpole, -es, s.
1.dsk. Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce — virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
PiemēriBērnu šūpoles.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpoles.
2.tehn. Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
PiemēriVārsta šūpole.
Avoti: 7-2. sējums