Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šūpīgs
šūpīgs -ais; s. -a, -ā
šūpīgi apst.
1.Tāds, kas šūpojas (1).
PiemēriŠūpīgi zari.
2.Tāds, kas šūpojas (2).
PiemēriŠūpīga laiva.
Avoti: 7-2. sējums