šūpoties
šūpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
PiemēriPriedes šūpojas vējā.
1.1.Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
PiemēriŠūpuļzirgs šūpojas.
1.2.Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
PiemēriRāmā ritmā šūpojas Daugavas viļņi, mazgā krastmalas granītu, apskalo tiltu balstus.
2.Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
PiemēriKuģis šūpojas jūrā.
2.1.Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri«Ejam dejot!» Viņi šūpojas, dīdās, kustas tāpat kā citi, mūzika suģestē..
3.Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
PiemēriŠūpoties šūpuļtīklā.
Avoti: 7-2. sējums