nevietā
nevietā apst.
1.Nepareizā vietā.
PiemēriNolikt krēslu nevietā.
- Nolikt krēslu nevietā.
- Jaunais pilson, nedrīkst tā - Šķērsot ielu nevietā.
2.Nepiemērotā, neizdevīgā brīdī. Nelaikā.
PiemēriGundegai brīvdienas likās nevietā. Darbu vēlāk sākusi, viņa nejutās nogurusi.
- Gundegai brīvdienas likās nevietā. Darbu vēlāk sākusi, viņa nejutās nogurusi.
- Vecā sieviete spalgi iesmējās. Viņas drūmajai sejai smiekli galīgi nepiestāvēja, tie nāca tik negaidīti un nevietā, ka abi vīrieši sarāvās..
- Kāpēc mani neiepriecina mātes klātbūtne.. Tāpēc, ka jūtu līdzjūtību nevietā.
- Kas ir laime? Šķiet, ka šo vārdu ikdienā lieto pārāk bieži, gan vietā, gan nevietā.
Stabili vārdu savienojumiVietā un nevietā, arī gan vietā, gan nevietā.
- Vietā un nevietā, arī gan vietā, gan nevietā — Tad, kad ir vajadzīgs un kad nav vajadzīgs.
3.Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
PiemēriViņa bažas par skrejceliņu bijušas nevietā..
- Viņa bažas par skrejceliņu bijušas nevietā..
- Un es tak neesmu neviena graša nevietā izdevis!
Avoti: 5. sējums