kapitulants
kapitulants -a, v.
kapitulante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tas, kas kapitulē.
PiemēriTagad sapratām, ka arī sadegušais tanks, kas mežmalā aizsprostoja ceļu, nebija vis lielgabalu sašauts, bet gan kapitulantu aizdedzināts.
1.1.pārn. Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
Avoti: 4. sējums