Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kalluss
kalluss -sa, v.
1.bot. Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
PiemēriDziļākas stumbra, zaru un sakņu brūces aizdzīst, izveidojoties kallusam..
2.med. Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
Avoti: 4. sējums