šņakāt
šņakāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..saimniece raudzījās bērnos, kas jūsmīgi šņakāja zuti un ievārījumu..
2.Griezt, šķelt, kapāt.
Piemēri..iežvakstas mašīna un sāk šņakāt saulespuķu klēpjus.
Avoti: 7-2. sējums