gausulis
gausulis -ļa, v.
gausule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
Piemēri..es viņam parādu groziņu: «Uzmini, ko es izdomāju!» Edzis, gausulis, vēl gudro, bet no groza - vau, vau!
Avoti: 3. sējums