piedurkne
piedurkne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
PiemēriJakas piedurjne.
- Jakas piedurjne.
- Kuplas piedurknes.
- Pusgarās piedurknes.
- Piedurkņu odere.
- Uzlocīt piedurknes.
- Atlocīt piedurknes.
- Piešūt piedurkni.
- Pavilkt zēnu aiz piedurknes.
- Jurka tikko bija.. apvilcis violeto kreklu ar īsajām piedurknēm..
- Kad Annele atgriežas pie [saspridzinātā] akmens, tēvs stāv un slauka piedurknē sviedrus. «Gatavs!»
- Līze parāva Andri aiz piedurknes, un abi apsēdās uz mūrīša.
- ..kalpi.. krita tam [baronam] pie piedurknes.
Stabili vārdu savienojumi
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) idioma — sar. Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- Kimono piedurknes — Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- Krist pie piedurknes (arī rokas) novec. — Strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
Avoti: 6-2. sējums