sarmati
sarmati -u, v.
sarmats -a, v.
sarmatiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
PiemēriŠķiti un sarmati, senā Grieķija un vēlākā Bizantija.. iesaistītas.. Ukrainas zemes un tautas likteņos.
- Šķiti un sarmati, senā Grieķija un vēlākā Bizantija.. iesaistītas.. Ukrainas zemes un tautas likteņos.
- Vecās romiešu hronikās Austrumeiropas apgabali tika saukti par Sarmatiju.. Sarmatus vācu bruņinieku ordenis centās iznīcināt fiziski un garīgi.
2.arī vsk. Šo cilšu piederīgais.
Avoti: 7-1. sējums