Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarmati
sarmati -u, v.
sarmats -a, v.
sarmatiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
PiemēriŠķiti un sarmati, senā Grieķija un vēlākā Bizantija.. iesaistītas.. Ukrainas zemes un tautas likteņos.
2.arī vsk. Šo cilšu piederīgais.
Avoti: 7-1. sējums