matainis
matainis -ņa, v.
mataine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
PiemēriDēliņš un vēl pāris ar izdomu un spēku apveltītu matainu bija naktī aizbarikadējuši meiteņu internāta durvis..
- Dēliņš un vēl pāris ar izdomu un spēku apveltītu matainu bija naktī aizbarikadējuši meiteņu internāta durvis..
- Valdas smiekli ir kā tievā zīda diegā piesiets putns: tā vien grasās pasprukt, bet nosprucis laidelējas apkārt pa telpu, spārniem skardams griestus, sienas un visu bārdaiņu un matainu sejas.
Avoti: 5. sējums