Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
matainis
matainis -ņa, v.
mataine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
PiemēriDēliņš un vēl pāris ar izdomu un spēku apveltītu matainu bija naktī aizbarikadējuši meiteņu internāta durvis..
Avoti: 5. sējums