māt
māt māju, māj, māj, pag. māju; intrans.
1.Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
PiemēriMāt ar roku aizbraucējiem.
- Māt ar roku aizbraucējiem.
- Māt ar lakatiņu.
- Satiksmes regulētājs māj ar zizli.
- ..situ pie rūts un māju ar roku. Roberts māj man pretī.
- Kaupuru un Līviju ieraudzījis, viņš māja tiem draudzīgi ar salmenīcu, lai tie nākot šurp.
- Viņš klausījās, māja ar galvu un šķītās saprotam.
- Lidija māja Andrai ar acīm un aicināja norimt..
- pārn. Ilgi nedomādams, Brūnais [lācēns] purnu slien Un, ar galvu mādams, Eglē augšup lien..
- pārn. Piebraucu tuvāk, neviens pretī nenāk,.. Vienīgi ceriņi priecīgi māj.
1.1.trans. Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
PiemēriUz ielas stūra Roberts atskatījās. Rita stāvēja pusatvērtajās durvīs un māja sveicienus.
- Uz ielas stūra Roberts atskatījās. Rita stāvēja pusatvērtajās durvīs un māja sveicienus.
- Kārļa un Ievas laiviņa, cilādamās viļņos, attālinājās; stāvēju uz salas, mādams atvadas - vispirms ar roku, pēc tam ar dvieli..
- pārn. Ceļmalas [braucējiem] sveicienu māj gan sakumpušas mājas ar niedru jumtiem, gan lepni nami ar šīfera baltumu.
- pārn. Ilga klīst apkārt pa māju,.. viņai katra lieta māj nebeidzamas ardievas. Atvadīšanās ir, kaut arī viss it kā paliktu uz vietas.
Avoti: 5. sējums