Paplašinātā meklēšana
Meklējam māt.
Atrasts vārdos (163):
- māt:1
- māte:1
- apmāt:1
- atmāt:1
- domāt:1
- lamāt:1
- nomāt:1
- pamāt:1
- mātere:1
- mātīte:1
- ņammāt:1
- apmāts:1
- domāts:1
- pamāte:1
- šomāte:1
- tomāts:1
- mātišķs:1
- mātšūna:1
- apdomāt:1
- iedomāt:1
- izdomāt:1
- izlamāt:1
- iznomāt:1
- nodomāt:1
- nolamāt:1
- nonomāt:1
- padomāt:1
- palamāt:1
- sadomāt:1
- salamāt:1
- uzdomāt:1
- aromāts:1
- fermāta:1
- formāts:1
- mūsmāte:1
- primāti:1
- primāts:1
- primāts:2
- senmāte:1
- vecmāte:1
- vējmāte:1
- mātsakne:1
- aizdomāt:1
- pārdomāt:1
- piedomāt:1
- apdomāts:1
- apmātība:1
- automāts:1
- bezmātes:1
- cienmāte:1
- dievmāte:1
- domātājs:1
- domāties:1
- iedomāts:1
- kazemāts:1
- lāčumāte:1
- lamāties:1
- lielmāte:1
- mežamāte:1
- namamāte:1
- nomātava:1
- racemāts:1
- sadomāts:1
- samāties:1
- tēvamāte:1
- ultimāts:1
- vecāmāte:1
- vējamāte:1
- vīramāte:1
- mātesaugs:1
- māteskoks:1
- mātesmāsa:1
- mātesmāte:1
- mātesšūna:1
- mātestēvs:1
- mātišķīgs:1
- audžumāte:1
- ciltsmāte:1
- diplomāts:1
- krustmāte:1
- kumeļmāte:1
- lapsumāte:1
- mājasmāte:1
- numismāts:1
- palīgmāte:1
- pārdomāts:1
- reformāti:1
- sivēnmāte:1
- sublimāts:1
- tītarmāte:1
- ūdensmāte:1
- vāvermāte:1
- vedējmāte:1
- vilkumāte:1
- zemesmāte:1
- ziloņmāte:1
- mātesmeita:1
- apdomāties:1
- aromātisks:1
- automātika:1
- cienīgmāte:1
- idiomātika:1
- iedomāties:1
- izdomāties:1
- izlamāties:1
- kinemātika:1
- matemātika:1
- mazformāta:1
- neapdomāts:1
- nolamāties:1
- palamāties:1
- sadomātība:1
- sadomāties:1
- salamāties:1
- sievasmāte:1
- sniegamāte:1
- uzdomāties:1
- vecvecmāte:1
- mātesbrālis:1
- aizdomāties:1
- automātisks:1
- automātisms:1
- automātists:1
- diplomātija:1
- diplomātika:1
- fonemātisks:1
- idiomātisks:1
- informātika:1
- kinemātisks:1
- lielformāta:1
- matemātiķis:1
- matemātisks:1
- numismātika:1
- pārdomātība:1
- pašizdomāts:1
- platformāta:1
- pusautomāts:1
- sistemātika:1
- aksiomātisks:1
- brīvdomātājs:1
- diplomātisks:1
- hrestomātija:1
- melismātisks:1
- numismātisks:1
- problemātika:1
- saimniekmāte:1
- simptomātika:1
- sistemātiķis:1
- sistemātisks:1
- supremātisks:1
- supremātisms:1
- supremātists:1
- automātiskums:1
- mazaromātisks:1
- problemātisks:1
- simptomātisks:1
- diplomātiskums:1
- metamatemātika:1
- pusautomātisks:1
- sistemātiskums:1
- problemātiskums:1
- standartformāts:1
- revolverautomāts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1064):
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- apstulbot Apmulsināt, apmāt.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu).
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
- aroms Aromāts.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- minstināt Atcerēties, iedomāties.
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
- laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
- riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
- klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
- pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
- reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana.
- Kā (uzvilkts) automāts Automātiski (2).
- brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums.
- automātiskums Automātisms (1).
- automātiskums Automātisms (2).
- mašīnpistole Automāts (2).
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
- Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
- Gardināt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
- Gardinēt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
- trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
- panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
- (Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- (Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
- Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
- Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
- Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- cienmāte Cienīgmāte.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
- diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
- lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
- Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
- Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
- Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- Slepenā diplomātija Diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
- apdomāts Divd. --> apdomāt.
- apmāts Divd. --> apmāt.
- domājošs Divd. --> domāt.
- domāts Divd. --> domāt.
- pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
- sadomāts Divd. --> sadomāt.
- ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
- gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
- smadzeņot Domāt (parasti intensīvi).
- Domāt (tikai) par savu ādu Domāt (tikai) par sevi, savu drošību.
- mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
- gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
- Kustināt smadzenes Domāt.
- Kustināt smadzenes Domāt.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
- kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
- vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- ālavība Dzīvnieku mātīšu neauglība.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- standartformāts Formāts, kas atbilst standartam [1] (1). Formāts, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
- atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
- Mācību grāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācībgrāmata.
- mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
- foliants Grāmata pusloksnes formātā. Bieza, liela formāta grāmata.
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
- Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
- Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- iedabāt Iedomāt.
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- ieprātoties Iedomāties (4).
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
- Stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
- Ņemt galvā (arī prātā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
- Ņemt prātā (arī galvā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
- atcerēties Iedomāties.
- Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
- iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
- hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
- autopilots Ierīce lidaparāta automātiskai vadīšanai.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
- aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
- grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- Izlauzīt galvu Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
- Izlauzīt galvu Ilgāku laiku, daudz domāt, gudrot.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot. Izdomāties.
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
- magazīna Ilustrēts (parasti neliela formāta) periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- izprātot Izdomāt (1).
- izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
- izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
- izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
- sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
- atrast Izdomāt.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
- leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
- mītisks Izdomāts, nereāls.
- piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
- izķēzīt Izlamāt, izķengāt.
- izgānīt Izlamāt.
- izsunīt Izlamāt.
- izgānīties Izlamāties.
- izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
- izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
- Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
- darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
- Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurt (arī sakurināt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
- dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- kaķene Kaķu mātīte.
- automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- Gadu no (arī pēc) gada Katru gadu, sistemātiski.
- Nedēļu pēc (arī no) nedēļas Katru nedēļu, sistemātiski.
- stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- aromatizēties Kļūt aromātiskam, smaržīgam.
- automatizēties Kļūt automātiskam (2).
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
- Kumeļa (arī kumeļu) māte Kumeļmāte.
- Kumeļa (arī kumeļu) māte Kumeļmāte.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
- Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
- Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
- lamāties Lamāt (citam citu).
- izlamāt Lamāt un pabeigt lamāt.
- gānīt Lamāt.
- saukāt Lamāt.
- slānīt Lamāt.
- sunīt Lamāt.
- gānīties Lamāties.
- sunīties Lamāties.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- lauvene Lauvu mātīte.
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
- Matemātiskā loģika Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- kārpīties Ļoti rāties, lamāties.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
- Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
- rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
- Mājas māte Mājasmāte. Namamāte (1).
- Mājas māte Mājasmāte. Namamāte (1).
- ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
- mašīnvaloda Mākslīga valoda komunikācijai ar automātiem.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
- dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
- Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
- numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
- Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
- Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
- Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
- Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
- Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
- topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- Rēķinu gabals Matemātikas uzdevums.
- rēķins Matemātikas uzdevums.
- loģistika Matemātiskā loģika.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme (√).
- Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme.
- Loģikas algebra Matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
- Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
- Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
- operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols.
- nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
- nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
- formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- mātesmāte Mātes māte. Vecāmāte.
- Kabatas formāts Mazs formāts.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- Konservatīvā sistēma Mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa.
- servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
- Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
- Sarkanā mērce Mērce ar tomātu biezeni.
- mežamāte Meža māte.
- servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
- Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar asi aromātiskām lapām, kuras izmanto, piemēram, par garšvielu.
- mango Mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
- Nama māte Namamāte.
- Nama māte Namamāte.
- kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
- šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- Aizmirst sevi Nedomāt, nerūpēties par sevi.
- Tumšās krāsās Negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- nukleuss Neliela bišu saime ar jaunu bišu māti.
- Kabatas grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
- Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
- citrons Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem. Citronkoks.
- citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem. Citrons (1).
- vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
- donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
- krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
- Krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
- Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
- krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
- ieplānot Nodomāt, iecerēt.
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- neapdomāts Nol. divd. --> apdomāt.
- neiedomājams Nol. divd. --> iedomāt.
- noriet Nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
- nogānīt Nolamāt.
- nosunīt Nolamāt.
- nogānīties Nolamāties.
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
- fraktēt Nomāt (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
- fiakrs Nomāta ekipāža [2].
- norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
- Saņemt uz renti Nonomāt (saimniecību, zemi).
- saņemt Nonomāt, noīrēt.
- par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
- līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- ieņemties Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Ieņemt (ies) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Ieņemties (arī ieņemt) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- numismāts Numismātikas speciālists.
- terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- aromatizēt Padarīt aromātiska, smaržīgu.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
- Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- Pakustināt smadzenes Padomāt.
- Pakustināt smadzenes Padomāt.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.).
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- palīgmāte Palīgsaimes bišu māte.
- pavēdināt Pamāt (2). Arī pavēcināt.
- pamest Pamāt.
- Svešā (retāk sveša) māte Pamāte.
- Svešā (retāk sveša) māte Pamāte.
- Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
- Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
- Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
- Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- (Sa)jaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- Sajaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
- statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- pārlikt Pārdomāt (1).
- reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
- Pārlikt prātā Pārdomāt, apdomāt.
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
- prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- Atrauties nodomam (par ko), arī atraut domas (no kā) Pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
- misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
- piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pameģināšanas).
- legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
- servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
- raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
- skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
- Pielikt (ko) no sevis Pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augļi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu. Asas, aromātiskas garšvielas.
- raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
- matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
- demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Primātu kārtas puspērtiķis.
- problēmika Problemātika.
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu. Vibrācijas slimība.
- Vibrācijas slimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu. Vibroslimība.
- profilogrāfs Profilometrs ar automātisku mērījumu pierakstu.
- robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
- Kondicionēt gaisu Radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- rekreditīvs Raksts, ar kuru kādas valsts valdība atsauc savu diplomātisko pār stāvi.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- Nākt uz domām Rast atziņu, secinājumu. Iedomāties.
- šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
- izgrimēties Refl. --> izgrimāt.
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
- izrēķināt Rēķinot atrisināt (matemātisku uzdevumu).
- Laika relejs Relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- revolverautomāts Revolvervirpa, kam ir automātiska vadības sistēma.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
- lietot Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pār domāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot (1).
- lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
- Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim. Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
- rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
- skaitļot Risināt, parasti skaitlisku, matemātisku uzdevumu. Arī rēķināt.
- atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam).
- vademēkums Rokasgrāmata (parasti nelielā formātā). Ceļvedis (2).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- avene Rožu dzimtas augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
- krūmcidonija Rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- cidonija Rožu dzimtas krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne. Mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izrunāt no prāta (arī no galvas) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
- mūsmāte Runātāja vai mkstītāja ģimenes māte.
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
- svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- noķēzīt Rupji nolamāt, noķengāt.
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
- saprātoties Sadomāties (1).
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga.
- ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju (1).
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- racēmisks Saistīts ar racemātu, tam raksturīgs.
- supremātisks Saistīts ar supremātismu, tam raksturīgs.
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
- Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Saki, ko gribi Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- nektārs Salds, aromātisks dzēriens.
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, lapsenes.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- asenizācija Sanitāro apstākļu uzlabošana (apdzīvotā vietā), sistemātiski aizvācot atkritumus, mēslus.
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
- Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
- Grozīt (biežāk lauzīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
- Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
- pieniņš Savienojumā «peru pieniņš»: darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- verifikācija Savienojumā «programmas verifikācija»: matemātiska metode programmu pareizības noteikšanai.
- safrāns Savienojumā «safrāna krokuss»: krokuss ar aromātiskām, oranžsarkanām drīksnām.
- safrāns Savienojumā «safrāna pepiņš»: ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem. Šīs šķirnes ābeļu auglis.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- grāmatiņa Savienojumos «kabatas grāmatiņa», «piezīmju grāmatiņa»: neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- šķirsiets Siets, ar ko norobežo bišu māti atsevišķā ligzdas daļā.
- sievasmāte Sievas māte.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte.
- namamāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte (1).
- bruņutis Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu. Atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos). Pārdomāt.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
- Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
- cūcene Sivēnmāte. Cūka (2).
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
- šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski. Aizkritņa slēdzene.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- sniegamāte Sniega māte.
- Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- programmētājs Speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām, ierīcēm.
- suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
- spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromātišķā gaismā.
- videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu. Šādi ēst.
- stārķiene Stārķu mātīte.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Izsūkt (arī izzīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Izzīst (arī izsūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Sūkt (arī zīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Zīst (arī sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- apmātība Stāvoklis --> apmāts.
- depeša Steidzams (parasti diplomātisks) ziņojums. Arī telegramma.
- pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml., kļūdīties.
- salamāt Stipri izlamāt.
- Lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā Stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
- Lamāt (arī sunīt) no panckām ārā Stipri lamāt.
- Lamāt (arī sunīt) no panckām ārā Stipri lamāt.
- Sunīt (arī lamāt) no panckām ārā (arī laukā) Stipri lamāt.
- Lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem Stipri lamāties, arī lamāt.
- Lamāties pēdējiem vārdiem Stipri lamāties.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- Stirnu kaza Stirnu mātīte.
- strazdiene Strazdu mātīte.
- apelsīns Subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, parasti oranžiem augļiem.
- greipfrūts Subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
- pampelmūze Subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem. Greipfrūts (1).
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- kuce Suņu mātīte.
- supremātists Supremātisma pārstāvis.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- līnija Šķietama, iedomāta robeža.
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- cūka Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- pundurvista Šo putnu mātīte.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
- nopietns Tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.). Tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielformāta Tāds, kam ir liels formāts.
- mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
- domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- mazaromātisks Tāds, kam ir vājš aromāts.
- bezmātes Tāds, kam nav mātes (par bišu saimi).
- aromātisks Tāds, kam piemīt aromāts. Smaržīgs.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām). Tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
- pašreģistrējošs Tāds, kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
- pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
- lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
- reāls Tāds, kas eksistē īstenībā. Tāds, kas nav izdomāts. Patiess, īstens.
- ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
- gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
- neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- īsts Tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā. Reāls.
- kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
- gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
- apdomāts Tāds, ko dara ar apdomu, pārdomāti.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātija (2).
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums. Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
- reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība. Tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus. Izdomāts, īstenībā neesošs.
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
- pašreģistrētājs Tas (tāds), kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
- pašlādētājs Tas (tāds), kas pielādējas automātiski (par šaujamieroci).
- pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
- pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Pase.
- pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
- bibliotēka Telpa (vai telpas), kas domātas grāmatu glabāšanai.
- dogmatika Teoloģijā - reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts.
- metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
- tēvamāte Tēva māte. Vecāmāte.
- tēvmāmiņa Tēva māte. Vecmāmiņa.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
- tēvocis Tēva vai mātes brālis.
- onkulis Tēva vai mātes brālis. Tēvocis (1).
- brālēns Tēva vai mātes brāļa (māsas) dēls.
- māsīca Tēva vai mātes brāļa (māsas) meita.
- vecāmāte Tēva vai mātes māte.
- vectēvs Tēva vai mātes tēvs.
- vecaistēvs Tēva vai mātes tēvs. Vectēvs.
- vecvecāki Tēva vai mātes vecāki.
- vecvecmāte Tēva vai mātes vecāmāte.
- vecvectēvs Tēva vai mātes vectēvs.
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa. Tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- vecāki Tēvs un māte.
- vecs Tēvs vai māte.
- seniors Tēvs, māte.
- abonements Tiesība sistemātiski lietot, izmantot.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- tīģeriene Tīģeru mātīte.
- (Ie)nākt galvā (arī prātā) Tikt iedomātam, atminētam.
- Ienākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
- Nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
- (Ie)nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
- Izšauties caur galvu (arī smadzenēm), arī izšauties cauri galvai (arī smadzenēm) Tikt pēkšņi iedomātam.
- (Iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) Tikt pēkšņi iedomātam.
- Šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) Tikt pēkšņi iedomātam.
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses. No šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- Melnā papuve Tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- Melnā papuve Tīrā papuve, kuru. uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- parfimērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - aromātisku vielu kopums (piemēram, smaržas, odekolons). Attiecīgie izstrādājumi.
- tītarmāte Tītaru mātīte, kurai ir mazuli. Tītaru māte.
- Tītaru māte Tītaru mātīte, kurai ir mazuļi. Tītarmāte.
- tītariene Tītaru mātīte.
- tahogrāfs Tonometrs, kas automātiski reģistrē mērījumu rezultātus.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
- ananass Tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem.
- stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
- trusene Trušu mātīte.
- ūdensmāte Ūdens māte.
- mitraijēze Uz lafetes uzmontēts automātisks ātršāvējs ierocis.
- piedāvāt Uzaicināt pirkt, nomāt u. tml. Reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.
- uzdomāties Uzdomāt (1).
- uzdomāties Uzdomāt (3).
- uzprātot Uzdomāt.
- trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- parabellums Vācu sistēmas automātiskā pistole.
- valters Vācu sistēmas automātiskā pistole.
- novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
- mētāt Vairākkārt māt (ar rokām).
- spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- Vaislas māte Vaislai turēta dzīvnieku mātīte.
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī. Arī vēstniecība.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- vāvermāte Vāveru mātīte, kurai ir mazuļi.
- senči Vecāki. Tēvs, māte.
- Vecā māte Vecāmāte.
- Vecā māte Vecāmāte.
- vecāmamma Vecāmāte.
- vecmāmiņa Vecāmāte.
- vecmamma Vecāmāte.
- vecmāmuļa Vecāmāte.
- vecmāte Vecāmāte.
- vecata Vecāmāte. Arī veca sieviete.
- vecvecmāmiņa Vecvecmāte.
- vecvecmāmuļa Vecvecmāte.
- vedējpāris Vedējtēvs un vedējmāte. Vedēji (4).
- vedējs Vedējtēvs un vedējmāte. Vedējpāris.
- risināt Veicot matemātiskas darbības, censties rast atbildi, iznākumu (matemātiskam uzdevumam).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām. Šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus. Ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
- rēķināt Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- vējamāte Vēja māte.
- vējmāte Vēja māte.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
- sūtniecība Vēstniecība. Arī diplomātiskā misija.
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
- mauzeris Viena no pirmajām automātisko pistoļu sistēmām. Šīs sistēmas pistole.
- elipse Viena vai vairāku izteikuma elementu izlaidums, kurus var viegli iedomāties pēc konteksta vai situācijas.
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- memorands Vienošanās formulējums (parasti diplomātiskās sarunās).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- kūma Viens no krustvecākiem (1). Krusttēvs (1), krustmāte (1).
- funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
- vilkumāte Vilku mātīte, vilcene.
- vilcene Vilku mātīte.
- vīramāte Vīra māte.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī sistemātiskums.
- pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problemātiskums Vispārināta īpašība --> problemātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums Vispārināta īpašība --> sistemātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums Vispārināta īpašība --> sistemātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- nopamatot Vispusīgi, pārdomāti pamatot.
- universs Visu pētījamo kvalitatīvi vienveidīgo objektu kopa (parasti matemātiskajā statistikā).
- normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
- zaķene Zaķu mātīte.
- zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Šāda ranga diplomāts.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
- Zemes māte Zemesmāte.
- saimniekmāte Zemnieka saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) māte. Arī paveca saimniece (1).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- Dabiskā ēdināšana Zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
- Dabiskā ēdināšana Zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kam ir mazulis.
- iekavas Zīme (), [] vai {} vai zīme ar kuru norāda uz matemātisko darbību secību.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
- taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes. Arī sistemātika.
- Sistēmu teorija Zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus.
- Sistēmu teorija Zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- Eksaktās zinātnes Zinātnes, kas pamatojas uz matemātiku.
- bibliogrāfija Zinātņu nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu sistemātisku aprakstu sastādīšana.
- Grāmatas pasīte Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.
- ķēve Zirgu mātīte.
- Zīst māti Zīst pienu no mātes krūts. Zīst pienu no dzīvnieka mātes pupa.
- primatoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī primātus.
māt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV