apmātība
apmātība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis → apmāts.
Piemēri..veikalnieciskais saprāts viņā visas kaislības pret Austru bija apslāpējis. Ceplis jutās kā izkļuvis no ļaunas apmātības un tagad pats varēja smieties par savu aizraušanos.
- ..veikalnieciskais saprāts viņā visas kaislības pret Austru bija apslāpējis. Ceplis jutās kā izkļuvis no ļaunas apmātības un tagad pats varēja smieties par savu aizraušanos.
- Un tad man jāpasmaida par visu to, ko cilvēki savā bērnišķīgā apmātībā sauc par laimi.
- Beidzot galīgi atbrīvojies no sapņainās apmātības, Krists vērīgāk ielūkojās tumsā..
Avoti: 1. sējums