Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apmātība
-as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis → apmāts.
Piemēri..veikalnieciskais saprāts viņā visas kaislības pret Austru bija apslāpējis. Ceplis jutās kā izkļuvis no ļaunas apmātības un tagad pats varēja smieties par savu aizraušanos.
Avoti: