apmānīt
apmānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Apzināti maldināt. Piemānīt.
PiemēriCara manifests, redzams, tikai viltība, ar kuru cer apmānīt tautu.
1.1.Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
PiemēriApkrāpt pircēju.
Stabili vārdu savienojumiApmānīt acis.
Avoti: 1. sējums