apmaldīties
apmaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
PiemēriMežā viegli apmaldīties.
1.1.pārn. Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
Piemēri..[Robežnieks] nopūlas kaut ko saprast visā tajā kņadā [mītiņā]. Bet skats apmaldās, un ausīs dūc neatšķirama, nesaprotama dūkoņa.
1.2.pārn. Nespēt orientēties.
PiemēriSākas laivas salikšana. Pa ziemu visas instrukcijas pazaudētas, un abi [tūristi] ar šausmām atzīst, ka visā šai detaļu jūklī pagalam apmaldījušies un nekā nevar saprast.., kas darāms vispirms un kas pēc tam.
Avoti: 1. sējums