apmākties
apmākties parasti 3. pers., -mācas, pag. -mācās; refl.
1.Pārklāties ar mākoņiem. Kļūt mākoņainam.
PiemēriZiemas nakts bija tumša, debess pavisam apmākusies, smalks sniegs birdināja acīs.
1.1.pārn. Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
PiemēriTēva seja apmācās.
2.Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
PiemēriApmākusies diena.
Avoti: 1. sējums