apmainīties
apmainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Savstarpēji apmainīt.
PiemēriApmainīties suvenīriem.
- Apmainīties suvenīriem.
- Apmainīties adresēm.
- Biju lasījis, ka tūristi svešumā apmainās ar piemiņas lietiņām un skatu kartēm.
2.Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
PiemēriApmainīties rokas spiedieniem.
- Apmainīties rokas spiedieniem.
- Apmainīties pāris vārdiem.
- Apmainīties vēstulēm.
- Viņi stāvēja pavisam tuvu, viens otram pretī, un apmainījās izaicinoši vērīgiem skatieniem.
- Jaunatnei bieži vien rodas vajadzība apmainīties domām par izlasīto, pastrīdēties.
Avoti: 1. sējums