Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apmācīt
apmācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
Piemēri..[atslēdznieks] ik gadus apmācīs vienu no jaunajiem strādniekiem par vidējas kvalifikācijas virpotāju.
  • ..[atslēdznieks] ik gadus apmācīs vienu no jaunajiem strādniekiem par vidējas kvalifikācijas virpotāju.
  • Viņi apmācīja pionierus slēpošanas tehnikā, rādīja, kā vajag pareizi slēpot..
  • Akrobātu treneris.. apmāca jaunos akrobātus vingrošanas mākslā.
1.1.Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
PiemēriApmācīt jaunos rikšotājus.
  • Apmācīt jaunos rikšotājus.
  • Apmācīti ūdri labi ķer zivis un pienes tās dzīvas savam saimniekam.
  • Aplam domāt, ka nedrīkst apmācīt kucēnus, kas jaunāki par 10 - 11 mēnešiem, taču mazos kucēnus ar mācībām nevajag nogurdināt.
Avoti: 1. sējums