aplupt
aplupt parasti 3. pers., -lūp, pag. -lupa; intrans.; parasti divd. formā: aplupis
1.Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
PiemēriAplupusi siena.
- Aplupusi siena.
- Sēta izskatījās vietām aplupusi.
- Tūdaļ aiz.. stacijas malkas grēdām atrodas kādreiz gan balti krāsota, bet tagad aplupusi māja..
- Resnu, aplupušu kolonnu pāris cienīgi balstīja nelielu jumtiņu virs ieejas durvīm.
- Jā... Tur jau viņi sēž visi divdesmit astoņi [skolēni].. saulē aplupušiem degungaliem...
1.1.Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
PiemēriNo tumsas [telpu apgaismojot] uz mirkli iznirst vecām, vietumis aplupušām tapetēm klātas sienas..
- No tumsas [telpu apgaismojot] uz mirkli iznirst vecām, vietumis aplupušām tapetēm klātas sienas..
Avoti: 1. sējums