aplupt
aplupt parasti 3. pers., -lūp, pag. -lupa; intrans.; parasti divd. formā: aplupis
1.Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
PiemēriAplupusi siena.
1.1.Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
PiemēriNo tumsas [telpu apgaismojot] uz mirkli iznirst vecām, vietumis aplupušām tapetēm klātas sienas..
Avoti: 1. sējums