Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmainīt
apmainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
PiemēriPar naudu ceļā neko [bēgļiem] nedodot, bet rīsu, mannu, sāli un manufaktūru varot apmainīt pret sviestu, pienu, gaļu, maizi.
2.Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
PiemēriDrīz vien dziju spoles bija pilnas, un vērpēja apturēja mašīnu. Pilnās gatavo dziju spoles viņa apmainīja pret tukšām.
2.1.Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
PiemēriApmainīt puķēm ūdeni.
3.Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
PiemēriĪsus teicienus apmainīdami, viņi izzināja, ka abi nokalpojuši kara klausību apmēram vienos gados..
Avoti: 1. sējums