Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmale
apmale -es, dsk. ģen. -ļu, s.; arī
apmala -as, s.
1.Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
PiemēriCepure ar caunādas apmali.
1.1.Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
PiemēriJa sienas vienādā biezumā ar loga aplodas platumu, tad pēc sienu apmešanas piesit apmales, lai nosegtu spraugu starp sienu un aplodām.
1.2.Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
PiemēriTapetes augšējās malas parasti noslēdz, uzlīmējot apmali..
2.Ārējā robeža, mala.
PiemēriRobota lapas apmale.
2.1.Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
Piemēri..melnalkšņajs bieži vien izvietojas nelieliem masīviem purvu apmalēs.
Avoti: 1. sējums