Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brauniņš
brauniņš -a, v.
Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
Piemēri..[Upmalis] pašķirstīja kuplo flokšu dobi un izvilka no tās.. mazu, spīdīgu brauniņu, un noglabāja to kabatā.
  • ..[Upmalis] pašķirstīja kuplo flokšu dobi un izvilka no tās.. mazu, spīdīgu brauniņu, un noglabāja to kabatā.
  • Turpat vēl divas pistoles. Viena - vidējais brauniņš, otra - viegla, bez trokšņa šaujama.
  • No vagoniem izlec kādi trīs applukuši virsnieki un, brauniņiem šaudami, skrien uz tilta pusi.
Avoti: 2. sējums