Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
buķete
buķete -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
1.Sakārtots (ziedu) pušķis.
PiemēriVispirms - necensties salikt vienā traukā pārāk daudz ziedu. Pārblīvētas, raibas puķu buķetes ir mantojums no pagājušā gadsimta gaumes.
2.Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
PiemēriIkviens Ungārijas vīna rajons saistīts ar noteiktas smaržas, krāsas un buķetes vīnu.
Avoti: 2. sējums