saukāt
saukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
Piemēri..kolhozā uzņēma par biedri no pilsētas atbraukušo Valeriju Pateku vai vienkārši Vaļu, kā viņu vēlāk sāka saukāt.
- ..kolhozā uzņēma par biedri no pilsētas atbraukušo Valeriju Pateku vai vienkārši Vaļu, kā viņu vēlāk sāka saukāt.
- Mūsu klases audzinātāja - bargā angliete Sirsone sēž pie direktora galda un spīdina acenes. Mēs viņu saukājam par Sirseni..
- ..mēs, kuģinieki, klusībā viņu [meiteni] aprunājām un saukājām par pumpuriņu, jo daudz vairāk par astoņpadsmit meitenei nevarēja dot.
- ..visu laiku Ēriks tikai smējās par Oskara «rezidenci», kā viņš saukāja jaunbūvi..
1.1.Lamāt.
PiemēriDaudzi viņu neieredzēja, saukāja par rīkļurāvēju..
- Daudzi viņu neieredzēja, saukāja par rīkļurāvēju..
- Viens otru [kaimiņi] lamāja visādiem vārdiem, saukāja par garīgi slimu, idiotu utt.
2.Vairākkārt saukt1.
Piemēri«Izabellu, pērciet Izabellu!» saukā veca sieviņa pie zilganu, medaini smaržojošu vīnogu groza..
- «Izabellu, pērciet Izabellu!» saukā veca sieviņa pie zilganu, medaini smaržojošu vīnogu groza..
2.1.intrans.
PiemēriBet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā.
- Bet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā.
- ..Mazs putniņš pļavā skumji saukā.
Avoti: 7-1. sējums