saukt
saukt saucu, sauc, sauc, pag. saucu
1.trans. Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
PiemēriSaukt cik spēka.
- Saukt cik spēka.
- Skaļi saukt.
- ..Kalvics brīdinādams sauca [Annai] pakaļ, lai piesargās un nesabradā kurpes.
- «Vīnogas! Vīnogas!» Zeinals sauca skaļā balsī. «Saldas vīnogas! Par piecām kapeikām divas mārciņas!»
- Kā no liela tāluma vairākas reizes kāds sauca viņa vārdu: «Ģirt! Ģirt!»
- Cilvēki apskāvās, sauca urā, svieda cepures gaisā.
1.1.intrans.
PiemēriBalss: A-u! - Indulis: Kas tas? Tā pati balss, kas sauca visu nakti.
- Balss: A-u! - Indulis: Kas tas? Tā pati balss, kas sauca visu nakti.
- Kā mežā sauc, tā atskan.
1.2.intrans. Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
PiemēriMežs pilns putnu dziesmu - kūko dzeguze, loka balsi ķauķis, sauc dzilnas.
- Mežs pilns putnu dziesmu - kūko dzeguze, loka balsi ķauķis, sauc dzilnas.
- Putni čivināja krastos, meža ūbeles dūca, par visiem skaņāk sauca kāda Žēla pogotajā balstiņa.
1.3.trans.
PiemēriLipīgi, plaukstoši zari glāsta viņai vaigus tāpat kā priekš gada, un dzeguze sauc. «Kūku! Kur nu?»
- Lipīgi, plaukstoši zari glāsta viņai vaigus tāpat kā priekš gada, un dzeguze sauc. «Kūku! Kur nu?»
- ..bezdelīgas, jo zemu laizdamās, bieži visu laiku sauc savu cigzi! cigzi!
2.intrans. Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
Piemēri«Lūk, kā ir,» viņš beidzot sev pārmeta. «.. Saucam pēc palīdzības tikai tad, kad vilks aitās.»
- «Lūk, kā ir,» viņš beidzot sev pārmeta. «.. Saucam pēc palīdzības tikai tad, kad vilks aitās.»
- ..No saulainām lejām ir mirstīgais šķirts, Tam jādzīvo asaru dūksnājā slapjā, Kur dzelži un cirvji bez rimšanas klaudz, Pēc maizes, pēc pārtikas vergi kur Sauc..
- pārn. Edvarts: Un te [Indrānos] visas pamales sauc pēc darba.
2.1.savienojumā ar «priekšā»; trans.; novec. Teikt, lasīt priekšā.
PiemēriSuflieris sauca priekšā tekstu tik pamatīgi, ka to dzirdēja pat zāles vidū..
- Suflieris sauca priekšā tekstu tik pamatīgi, ka to dzirdēja pat zāles vidū..
- ..kad mazdēls apsēdies blakus, rokā burtnīca,.. tad vecāmāte tīri negribot sāk saukt priekšā savas senās dziesmas..
3.trans. Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
PiemēriSaukt viesus pusdienās.
- Saukt viesus pusdienās.
- Neviens nenāk saukt Vanadziņu mājās - nav jau kam saukt.
- ..mūs sauca pie galda un mieloja kā jau ciemiņus.
- Mindaugs: Sauc kopā kungus un ļaudis! - Trainaitis: Sasaukt kungus!
- Uldis: Baiba! Baiba! Kur tu esi? Sedzacīte, laukā nāc... Lūk, es tevi lēni saucu.
3.1.Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
Piemēri«Cik reižu es te neesmu vests, saukts un tirdīts,» Zigis atcerējās, bet viņam par pārsteigumu drīz vien atklājās, ka skolotāji visu ļauno ir aizmirsuši.
- «Cik reižu es te neesmu vests, saukts un tirdīts,» Zigis atcerējās, bet viņam par pārsteigumu drīz vien atklājās, ka skolotāji visu ļauno ir aizmirsuši.
- pārn. Mainījās pavasari, pienāca jaunība. Nesaukta, negribēta tai līdzi atnāca mīlestība.
3.2.pārn. Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) – par parādībām, priekšmetiem u. tml.
PiemēriKarogs uz uzvaru sauca, un uzvara dzima un rīts.
- Karogs uz uzvaru sauca, un uzvara dzima un rīts.
- No putekļiem ārā, no dūmiem. Mūs ziedošais pavasara [pavasaris] sauc..
3.3.pārn. Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) – par priekšmetiem, parādībām.
PiemēriSpožais un gludais parkets jūs sauktin sauc dejot.
- Spožais un gludais parkets jūs sauktin sauc dejot.
3.4.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
Piemēri«Uz redzēšanos klubā!» šie vārdi sauca atmiņā citu saulainu dienu pirms dažiem gadiem.
- «Uz redzēšanos klubā!» šie vārdi sauca atmiņā citu saulainu dienu pirms dažiem gadiem.
- Melnā jūra sauc atmiņā Aleksandra Grīna romānus. Liekas, tūlīt, tūlīt pie apvāršņa parādīsies sārtās buras.
4.trans. Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu. Runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
PiemēriZēnu sauc Jānis.
- Zēnu sauc Jānis.
- Saukt skolēnu vārdā.
- Viņu sauca par Ilzi, un viņa bija ļoti jauka.
- Patiesībā viņu nemaz nesauca par Vanadziņu, bet par Jānīti - tikai tēvs tā bija pasācis viņu dēvēt.
- Un kādos brīnišķos vārdos mūsu mežus sauc: Damaksnis, sils un riests..
- Par ultraskaņu pieņemts saukt cilvēka ausij neuztveramas vides svārstības..
4.1.Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
PiemēriAnsim piederēja jau pus pilsētas, un visi viņu sauca par Bagāto Ansi.
- Ansim piederēja jau pus pilsētas, un visi viņu sauca par Bagāto Ansi.
4.2.Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
PiemēriSavu bērnību aktieris nevar saukt par laimīgu.
- Savu bērnību aktieris nevar saukt par laimīgu.
Stabili vārdu savienojumiKā saukts. Nāk kā saukts. Saukt (arī vest) tiesas priekšā. Saukt kopā.
- Kā saukts idioma — Īstajā laikā, tieši tad, kad ir nepieciešams.
- Nāk kā saukts idioma — 1. Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.2. Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
- Saukt (arī vest) tiesas priekšānovec. — Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Saukt kopānovec. — Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt lietas īstajos vārdos — Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- Saukt pie atbildības — Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības idioma — Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt priekšā idioma — Likt ierasties kur (piemēram, liesā).
- Tā sauktais, arī tā saucamais — Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
Avoti: 7-1. sējums